Sirdslēkme: cēloņi, simptomi un pirmā rīcība

Šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem un to nevajadzētu uzskatīt par medicīnisku padomu. Lūdzu, konsultējieties ar kvalificētu veselības aprūpes speciālistu, lai saņemtu personisku vadību un ārstēšanu.

Kas izraisa sirdslēkmi?

Sirdslēkmes visbiežākais iemesls ir ateroskleroze — asinsvadu iekšējā sieniņa sacietēšana un aterosklerotisku plāksnīšu veidošanās asinsvados. Ja plāksnīte saplīst, pie tās var veidoties trombs, kas pilnībā aizsprostojot koronāro artēriju, aptur asins plūsmu un izraisa miokarda bojājumu. Citi riska faktori ir augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīns, smēķēšana, aptaukošanās, cukura diabēts un ģenētiskā nosliece. Dzīvesveida faktori un hroniskas slimības palielina varbūtību, ka arterijas kļūs sašaurinātas vai bojātas.

Kādi ir sirdslēkmes simptomi?

Sirdslēkmes simptomi var būt dažādi un reizēm netipiski, īpaši sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem un diabēta pacientiem. Biežākie simptomi ir spiedoša vai dedzinoša sajūta krūtīs, kas var izstiepties uz roku, plecu, žokli vai muguru; elpas trūkums; svīšana; nelabums vai reibonis. Dažiem var būt tikai vieglas vai pārejošas sūdzības, tāpēc ir svarīgi nepārvērtēt simptomu nopietnību. Ja simptomi ir ilgstoši vai progresē, nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība.

Kā rīkoties akūtā situācijā?

Steidzama rīcība var būt dzīvības glābšana. Ja ir aizdomas par sirdslēkmi, nekavējoties jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pagaidām, kamēr palīdzība ierodas, persona jānostāda sēdošā vai pusguļus stāvoklī, jāatbrīvo stingra apģērba detaļas un jācenšas saglabāt mieru. Ja attiecīgajai personai ir izrakstīts nitroglicerīns, to var lietot atbilstoši ārsta norādījumiem; ja persona zaudē samaņu un nav elpošanas zīmju, nepieciešama tūlītēja kardiopulmonālā reanimācija. Meklējot medicīnisko aprūpi, var apsvērt arī vietējās veselības iestādes vai local services, kas sniedz neatliekamo palīdzību, taču primāri jāzvana neatliekamajam dienestam.

Kā tiek diagnosticēta un ārstēta sirdslēkme?

Diagnostika parasti ietver EKG, sirds enzīmu (troponīna) analīzes asinīs un attēldiagnostiku, piemēram, koronāro angiogrāfiju. Ārstēšana akūtā fāzē var nozīmēt asins recekļu šķīdināšanu (trombolīzi), perkutānu koronāro angioplastiku ar stenta ievietošanu vai, sarežģītākos gadījumos, koronāro artēriju šuntēšanu. Turpmāka ārstēšana ietver medikamentus – asinsspiediena, holesterīna un asinsrecēšanas kontroli – kā arī rehabilitāciju, lai atjaunotu fizisko spēju un samazinātu atkārtotas sirdslēkmes risku.

Risku mazināšana un dzīvesveids

Samazināt sirdslēkmes risku var, koncentrējoties uz pieņemtiem dzīvesveida grozījumiem: pārtraukt smēķēšanu, uzturēt veselīgu svaru, regulāri vingrot, sekot asinsspiedienam un holesterīna rādītājiem, kā arī kontrolēt cukura līmeni asinīs. Sabalansēts uzturs ar mazāku piesātināto tauku un sāls patēriņu, un bagāts ar dārzeņiem, augļiem un pilngraudiem, palīdz uzlabot asinsvadu stāvokli. Regulāras veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta vai kardiologa palīdz savlaicīgi identificēt riskus un izvēlēties atbilstošu ārstēšanas plānu.

Rehabilitācija un ilgtermiņa uzraudzība

Pēc sirdslēkmes pacientiem bieži nepieciešama kardioloģiskā rehabilitācija, kas ietver uzraudzītu fizisko aktivitāti, uztura konsultācijas, psiholoģisko atbalstu un medikamentozu terapiju pārskatīšanu. Ilgtermiņā svarīga ir medikamentu lietošanas konsekvence, regulāras kontroles un dzīvesveida izmaiņas, lai samazinātu atkārtotas sirdslēkmes risku. Pacientiem un viņu tuviniekiem noder informācija par simptomi atkārtotai atpazīšanai un rīcību ārkārtas situācijā.

Secinājums

Sirdslēkme ir nopietna medicīniska situācija, kurā būtiska ir gan ātra pirmā palīdzība, gan ilgtermiņa riska faktoru kontrole. Sapratne par cēloņiem, simptomiem un pieejamajām ārstēšanas metodēm palīdz pieņemt informētus lēmumus kopā ar medicīnas speciālistiem. Regulāras pārbaudes un veselīgs dzīvesveids ir galvenie elementi, lai samazinātu sirdslēkmes iespējamību.